Bieži saka, ka mērķis attaisno līdzekļus. Bieži lietotais teiciens patiess vai aplams kļūst atkarībā no izvēlētā mērķa, taču britu mākslinieks Kims Noubls (Kim Noble) šo frāzi un tās interpretāciju paceļ jaunā līmenī. Šoreiz iespējams ir burtiski viss.

Festivāla programma sola, ka Noubla darbs būs „provokatīva, aizkustinoša, traģikomiska izrāde”, un tā nemelo – starp provokācijas un pat šoka plūdiem nemanāmi ievijas arī dzīves traģikomisms un sērīgs aizkustinājums. Par darba galveno vadlīniju kļuvuši mākslinieka piedzīvojumi virtuālajā un reālajā pasaulē, cenšoties iegūt draugus un sastapt (kaut vai neīstu) mīlestību. Šo informācijas gūzmu pat varētu nosaukt par pētījumu, kas diezgan vulgārā, taču patiesā gaismā ataino mūsdienu ikdienu. Noubls, kas izrādē pilda gan režisora, gan vienīgā aktiera lomu, videoklipos dokumentē katru dzīves sīkumu, nereti lielāko uzmanību pievēršot dīvainām vai citkārt pilnīgi maznozīmīgām detaļām. Lai gan brīžiem šķiet, ka no dažiem videomateriāliem labāk būtu bijis atteikties (piemēram, arbūza un maizes klaipa izmantošana seksuālas baudas gūšanai vai nokārtošanās pie katoļu baznīcas altāra), kopējais iespaids izrādes gaitā mainās no savdabīgas komēdijas līdz absolūtam farsam, noslēgumā nonākot skumja vientulības vēstījuma fāzē.

Tāpat kā skatītāju prātos, arī uz skatuves izrādes laikā notiek pārmaiņas – pats Noubls, sākotnēji ģērbies „vidējā vīrieša” tērpā – žaketē, t-kreklā un džinsos, uz skatuves pilnībā nomaina apģērbu (ieskaitot apakšveļu) un top par sievieti. Tiek uzvilktas augstpapēžu kurpes un galvā likta parūka (daļēji tiek izģērbts arī uz skatuves uzaicinātais skatītājs), un tā vien šķiet, ka ar šo pārvērtību mākslinieks salauž kādu čaulu un ļauj ieskatīties savā dvēselē nedaudz dziļāk – uz ekrāna pamazām sāk parādīties fragmenti ar viņa tēvu – demences nomocītu kungu, kam, izzūdot atmiņām par sievu un pagātni, sirdī palikusi vien neizmērojama vientulības sajūta. Taču tā nemājo tikai vecu un slimu ļaužu prātos, tā ir īsta un dzīva arī daudzos pusmūža vīriešos. Ekrāns stāsta par vēl kādu Noubla eksperimentu – internetā uzdodoties par sievieti, viņš dokumentē savus centienus veidot virtuālas attiecības ar vairākiem izmisušiem un seksuāli „izsalkušiem” vīriešiem. Un ziniet ko? Tas itin viegli izdodas. Līdz brīdim, kad klāt ir tikšanās reālajā dzīvē – neveiklais un masīvais sievietes tēls liek bēgt pat imigrantam, kas iepriekš Sāru (Facebook profilā uzdotais sievietes vārds) solījis precēt, lai iegūtu uzturēšanās atļauju.

Komiskais mijas ar šokējoši perverso līdz arvien biežāk videofragmentos parādās Noubla tēvs – bezspēcīgs, nevarīgs un vientulības sagrauzts. Tiek iesaistīti vēl vairāk skatītāju, radot neveiklo diskotēku atmosfēru ar lēno deju un diskobumbu, kuras atspīdumā pa pārīšiem mīņājas savā starpā nepazīstami cilvēki. Māksliniekam izejot pa durvīm un aizjājot (bez jokiem) sajūta ir nepārprotama. Tu neesi viens savā vientulībā – mēs visi esam pārpasaulīgi vientuļi.