Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” sākās pirms 20 gadiem Daugavpilī, lai dibinātu jaunas mākslinieku un skatītāju attiecības ar laikmetīgo teātri no pārējās pasaules. Šīgada festivāla programma sākās pirms diviem gadiem, izskanot pagājušā festivāla noslēguma izrādei “Purva klubs”. Starp izrādes autoru Filipu Kenu un mūsu skatītājiem bija dzimusi jauna draudzība, un mums bija svarīgi, lai jūs atkal satiktos. Tādēļ šīgada “Homo Novus” atklāšanas izrāde ir “Pūķu melanholija” – viens no Kena spožākajiem darbiem par aizkustinošo pieķeršanos, kas rodas Izabellas un sešu padzīvojušu rokeru starpā.

Jaunu, negaidītu attiecību iespējamība un skaistums – tieši tas ir bijis “Homo Novus” dzinējspēks šos divdesmit gadus. Kopā ar māksliniekiem, kuri nerunā standarta frāzēs, atdzīvina iztēli un aktivizē empātijas spēju, uzdrošinās nopietni runāt par skaisto un poētiski – par sāpīgo un neglīto, mēs esam būvējuši cilvēcīgākas un pamatīgākas savstarpējās attiecības, aicinājuši veidot dziļākas, jūtīgākas un cieņpilnākas attiecības ar pasauli un laikmetu, ļāvuši piedzīvot jaunas attiecības ar telpu un laiku.

Festivāla jubilejas programma “Divdesmit” – jaunas Elmāra Seņkova, Mārtiņa Eihes, Mammalian Diving Reflex izrādes, kā arī Edītes Kaldoras un Kristīnes Brīniņas darbi aicina uz kopīgā dzīves un teātra pieredzē un neikdienišķos piedzīvojumos balstītu atklātu sarunu starp jauniešiem un pieaugušajiem.
Aktīvas un aizraujošas attiecības ar laiku, telpu, skaņu, gaismu un lietu pasauli ļaus piedzīvot scenogrāfijas un teātra telpas programma „Kopīgā telpa: mūzika, laiks, politika”- skaņu mākslinieka Voldemāra Johansona iespaidīgā instalācija „Slāpes”, scenogrāfa Drīsa Verhofena poētiskie un politiski asie darbi, horeogrāfa Borisa Šarmaca un kinorežisora Sezāra Veisjē dejas filma „Pacelšanās”, Filipa Kena un skatītāju kopīgā akcija „Bivaks”, kolektīva fieldworks un Gaetana Riskē izrādes, kurās dzimst jauna fiziska un emocionāla sadarbība cilvēku, telpas un priekšmetu starpā.

Par attiecībām ar lietu pasauli jaunajā darbā „Manu lietu dzīve” runā arī horeogrāfe Kristīne Brīniņa, bet mākslinieku Krišjāņa Santa un Ērika Ēriksona laikmetīgais duets „Vērpete” ir balstīts dialogā ar tradīciju.

Forced Entertainment izrāde – lasījums „Piezīmju grāmata” atklāj nesaraujamu cilvēcisku saišu pretrunīgo dabu kara apstākļos, skumjais britu komiķis Kims Noubls runā par īstas uzticēšanās un kopā būšanas neiespējamu virtuālo attiecību laikmetā, bet ekscentriskie flāmu mākslinieki Benjamins Verdonks un Pīters Ampe beidzot nodibina skatuves attiecības ne tikai savā starpā, bet arī ar komponistu Antonio Vivaldi.

Pēdējā izrāde, ko mēs iekļāvām šī festivāla programmā, ir Olivjē Kulona-Jablonkas „Viktora Igo avēnija 81”, kurā mūs uzrunā astoņi no tiem tūkstošiem cilvēku, kas ir pieredzējuši bēgšanas ceļu uz Eiropu, aicinot veidot savādākas attiecības ar globālās migrācijas fenomenu.

Mēs ceram, ka šīgada festivāla spēks būs jaunas attiecības un draudzība!