Lielie nevar attēlot bērnus tik labi, kā viņi paši. Tas ir grūti.

Lielā bumba sprāgst!

Vai izrādes “Noķer mani!” aktieriem patiešām izdevās būt kā bērniem ? Diezin vai. Pēc manām domām, mazus bērnus var censties notēlot, bet ne atainot pilnībā. Lielie nevar, tas ir grūti. Bērni ir ūnikums. Veids, kā viņi skatās uz lietām, kā viņi iztēlojas savus iedomu draugus vai vienkārši priecājas. Izrāde, manuprāt, bija vairāk vecākiem pašiem, lai izprastu savus bērnus un iejustos viņu ādā. Kā tas ir, kad bērns šauj ar izdomātu ieroci, nošauj tevi, bet tu turpini kustēties viņa virzienā. Bailes un satraukums.

Es…. nē

Kautrība – bērnības viens no lielākajiem briesmoņiem. Cik ilgs laiks pagāja, līdz sanāca saņemties un pievienoties spēlei, kuru spēlēja lielāki bērni? Cik bieži gribējās paņemt kaut ko garšīgu no drauga mājas virtuves saldumu trauka, bet kautrīgums tomēr ņēma virsroku? Kautrēties vajag, tas pieder pie lietas.

Viņš tēlo, ka viņš neredz

Kamēr uz skatuves, vecāki mēģināja attēlot savu bērnu kustības un izgājienus, viņu bērni jeb galvenie varoņi smējās no paša sākuma, kopš pirmā mirkļa, kad ieraudzīja sevi video. Izskanēja frāze – skaties Lūkasiņ, mēs tūlīt spēlēsim ķerenes. Viņi komentēja notiekošo un čukstus izteica savas piezīmes. Kad uz skatuves pieaugušie spēlēja aklās vistiņas, viens no mazajiem aizmugurē ķiķinot teica: “Skaties, viņš tēlo, ka viņš neredz!”, un visi sāka smieties.

Skaties, es Tev tūlīt uzkāpšu virsū!

Paši galvenie varoņi, kuri sēdēja vienu rindu aiz manis, nemitīgi komentēja notiekošo caur savu redzespunktu, un šajā mirklī es sapratu, ka mazie bērni ir labāki kritiķi par jebkuru profesionālu kritiķi.

Es tā nedaru
Kamēr viens no vecākiem attēloja sava bērna kustības, pats mazais klusi noteica: “Es tā nedaru”. Tas apliecina tikai to, ka neviens cits kā tikai paši bērni neizprot viņus līdz galam. Te man rodas jautājums, kurš ir tas brīdis, kad pieaugušais beidz redzēt kā bērns. Manuprāt, tas ir tas mirklis, kad skatoties uz zīmējumu, kuru zīmējis mazs bērns, neredzi neko īsti saprotamu, kamēr viņš uz to skatoties redz, ka tā ir vesela pasaule ar kokiem, gaisa kuģiem, laivām, dinozauriem, un saldumu stendu.

Tu nemāci man paklanīties! -

Visi apakšvirsraksti ir izrādes laikā dzirdētas bērnu frāzes.